Esiet sveicināti Mālpilī!
Par Mālpili Kultūra Sports Izglītība Tūrisms Vide Nevalstiskās organizācijas Veselība
Visas aktualitātes
Novada dome
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs
Pakalpojumi
SIGULDA AIZRAUJ ID kartes
Pašvaldības iestādes
Novada domes dokumenti
Pašvaldības SIA "Norma K"
P/A "Mālpils sociālais dienests"
Pašvaldības atbalsts daudzbērnu ģimenēm
Atbalsts vistrūcīgākajām personām
Veselības veicināšanas pasākumi
Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem
Nodarbinātību veicinošie pasākumi
Projekti
Iepirkumi
Nekustamie īpašumi, nekustamo īpašumu izsoles
Uzņēmējdarbība
Jauniešu aktivitātes
Datu privātuma politika
Informatīvais izdevums „Mālpils Vēstis”
Noderīga informācija
Sludinājumi
Visas aktualitātes
Par Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanu
 

Dabas aizsardzības pārvalde pēdējo gadu laikā saņem regulārus dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par dabiskos biotopus, kultūraugus un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži nereti tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus dārzu īpašniekiem. Līdz ar siltāka laika iestāšanos, iedzīvotāju sūdzības pēdējās šī gada nedēļās ir būtiski pieaugušas, nereti izsakot lūgumu pēc koordinētas cīņas ar šīs sugas īpatņiem.

Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā tā ir klasificējama kā invazīva suga, nepilnīgā normatīvā regulējuma invazīvo sugu jomā dēļ šobrīd Spānijas kailgliemezis nav oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Latvijas teritorijā šī suga ir sastopama kopš 2009.gada. 2019.gada rudenī bija konstatētas un apstiprinātas 59 sugas atradnes, kuras lokalizējas galvenokārt Latvijas centrālajā daļā. 2020.gadā sugas izplatība, visticamāk, ir paplašinājusies (skat. karte vēstules pielikumā- aktuālie dati uz 05.06.2020.).Ārēji Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris ir ļoti līdzīgs vietējam sarkanajam kailgliemezim Arion rufus, kas ir sastopams Latvijas dienvidrietumos: Embūtē un pie Liepājas ezera. Minētā iemesla dēļ sākumā eksperti precīzi nosaka kailgliemeža sugu un tikai tad tiek apstiprināta jauna atradne.

Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā būtu jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem. Tā kāSpānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas.Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu.

Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.

 
 
 

Ņemot vērā augstāk minēto Dabas aizsardzības pārvalde aicina:

-          informēt pašvaldības iedzīvotājus par Spānijas kailgliemeža iespējamo ietekmi un rīcību tā izplatības ierobežošanā, ievietojot pašvaldības mājaslapā un/vai izdrukājot vēstules pielikumā pievienotās infografikas un novietojot tās vietās, kur parasti pulcējas cilvēki un jo īpaši mazdārziņu rajonos, kas ir pierādījušies kā nozīmīgas Spānijas kailgliemežu dzīvotnes un tālākas izplatības avoti;

-          papildus informācijai iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā pieejamo Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanas plānu;

-          turpināt ziņot par jauniem atradņu gadījumiem, rakstot uz e-pastu invazivs@daba.gov.lv, norādot iespējami precīzu atradnes vietu, savu kontaktinformāciju un pievienojot atrastā Spānijas kailgliemeža foto;

-          iespēju robežās atbalstīt vietējos iedzīvotājus cīņā ar šo sugu, kā arī pašvaldībās, kur Spānijas kailgliemeža atradnes ir apstiprinātas un tas jau ir bieži sastopams, uzņemties šīs sugas īpatņu iznīcināšanas procesa koordināciju.Ir jārēķinās, ka kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu;

-          pievērst īpašu uzmanību, lai šīs sugas ierobežošanas pasākumi tiktu veikti arī pašvaldības īpašumā esošajos vai apsaimniekotajos īpašumos. 

 

 
Par Spānijas kailgliemežu atlieku utilizēšanu
 

            Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) ir saņēmis Dabas aizsardzības pārvaldes lūgumu ieteikt risinājumus Spānijas kailgliemežu (turpmāk – gliemežu) atlieku utilizēšanai. Atkritumu apsaimniekošanas likuma pirmā panta ceturtajā prim daļā ir definēti bioloģiski atkritumi, starp kuriem citu starpā ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi. Sāls vai vara sulfāta šķīdumā bojā gājuši gliemeži ir uzskatāmi par bioloģiskiem atkritumiem. Gliemežu atrašanās sāls šķīdumā vai 1% vara sulfāta šķīdumā atkritumu klasifikāciju nemaina. Tomēr, ja vara sulfāta koncentrācija pārsniedz 1%, atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem un tos var apsaimniekot bīstamo atkritumu apsaimniekotājs, kuram ir atbilstošas Valsts vides dienesta izsniegtas atļaujas.

 Ja bojā gājušo gliemežu daudzums ir samērojams ar mājsaimniecības iespējām, tos var ievietot kompostā vai aprakt, pēc iespējas samazinot vara sulfāta šķīduma nonākšanu vidē. Savukārt, ja ir plānots veikt koordinētu gliemežu savākšanu un savāktais apjoms sasniedz būtiskus apjomus, tas ir jānodod atkritumu apsaimniekotājam, kuram ir tiesības apsaimniekot bioloģiskos atkritumus vai bīstamos atkritumus, ja vara sulfāta šķīduma koncentrācija pārsniedz 1%. VVD ieskatā, piemērota apsaimniekošanas darbība ir nodrošināma, piemēram, biogāzes stacijās, ar kurām pašvaldības var vienoties par gliemežu apsaimniekošanu un precizēt piegādes nosacījumus, vai tās var pieņemt gliemežus arī sāls vai vara sulfāta šķīdumā.

            VVD vērš uzmanību, ka Valsts augu aizsardzības dienests ir kompetentā iestāde par ķīmiskās vielām, kas ir iegādātas, izmantotas ar mērķi aizsargāt dārzu un faktiski ir lietotas kā augu aizsardzības līdzeklis.

 
 
 
© 2007 Autortiesības aizsargātas. Visas tiesības rezervētas. Mālpils pagasta padome.  
Vēsture
Kartes
Simbolika
Kultūras pasākumu plāns
Mālpils kultūras centrs
Izstāžu zāle
Vēsturiskā mantojuma krājums
Latvijas 100gades pasākumi
Bibliotēka
Nodarbības mācību virtuvē
Fotogalerija
Izstāžu hronoloģija
Mālpils novada vidusskola
Mūžizglītība
Pirmsskolas izglītības iestāde "Māllēpīte"
Mālpils Mūzikas un mākslas skola
Sporta darba organizators
Sports bildēs
Sporta komplekss
Naktsmītnes un relaksācijas vietas
Aktīvā atpūta
Apskates vietas
Dabas objekti
Vēsturiskas vietas
SIA "Mālpils Piensaimnieks"
Draudzes
Biedrība "Notici sev"
Mālpils novada politiski represēto nodaļa
Mālpils makšķernieku biedrība "Mālpils zivīm"
Mālpils Tautskola
Biedrība "Idoves mantojums"
Kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības un attīstības biedrība
Jauniešu apvienība "MJA.U"
Mālpils pasta nodaļa
KrastGroup
Ģimenes ārstes Jevgenijas Sprūdes prakse
Ģimenes ārstes Janas Borisovas-Litvinovas prakse
Veterinārā ambulance "SAPO"
Ilmas Bicānes zobārstniecības prakse
Siguldas slimnīca
2012.gada sezona
Video "Mālpils 800"
Foto galerijas
Arhīva foto
Barikāžu atceres pasākums 2013.gadā
Barikāžu atceres pasākums 2011.gadā
Video
2020
2019
2021. gada sezona
2020. gada sezona
2019. gada sezona
2018. gada sezona
2017. gada sezona
2016. gada sezona
2015. gada sezona
2014. gada sezona
2013. gada sezona
2012. gada sezona
2011. gada sezona
2010. gada sezona
2009. gada sezona
2008. gada sezona
2007. gada sezona
2006. gada sezona
2005. gada sezona
Baznīcas
Pilskalni
Muižas
Skulmju dzimtās vietas
Karavīru apbedījumi, kauju piemiņas vietas
Politiski represēto piemiņas vietas
Mālpils tēlniecības simpoziju skulptūras
Pieminekļi, piemiņas vietas
Avoti
Dižkoki
Skatu punkti